Kurus rīsus izvēlēties?

Rīsi ir ļoti garšīgs un veselīgs produkts, tajos ir daudz minerālvielas, vitamīni un olbaltumvielas. Rīsi samazina holesterīna daudzumu asinīs. Regulāri ēdienkartē lietojot rīsus, samazinās risks saslimt ar sklerozi. Apstrādājot rīsu graudus dažādos veidos, var iegūt dažādu veidu rīsus. Rīsi ir atšķirīgi pēc krāsas, garšas, pagatavošanas laika, kā arī pēc uzturvērtības.

Rīsu veidu ir daudz, un tie jāpiemēro atbilstoši izvēlētajam ēdienam, arī tam, cik daudz laika var atvēlēt maltītes pagatavošanai. Protams, visātrāk un ērtāk var pagatavot baltos rīsus paciņās, kurus var ilgstoši uzglabāt, vārīšanas laikā tie nesalīp un izvārās salīdzinoši ātri, vai arī ātri vārāmos rīsus, kuri izvārās 5 minūšu laikā. 

Rīsus iedala pēc apstrādes veida un formas.

Vērtējot no veselīguma viedokļa, vislabāk ņemt brūnos rīsus. Ikdienas patēriņam vienīgais mīnuss, ka tos nevar ilgi uzglabāt, jo tie ātri bojājas un  ir ilgāk jāvāra.

Brūnie rīsi

Brūnie un savvaļas rīsi ir pilngraudu produkti, bet baltie rīsi ir attīrīti. Neslīpētie jeb brūnie rīsi satur ievērojami vairāk minerālvielas un B grupas vitamīnus. Brūnajos rīsos ir ievērojams kālija un fosfora daudzums, bet praktiski nav tauku. Visbiežāk tos lieto diētiskajos ēdienos. Āzijā brūnos rīsus uzturā parasti lieto bērni un gados vecāki cilvēki, bet Eiropā un Amerikā tos iecienījuši veselīga uztura piekritēji. Tie ir gaiši brūnā krāsā un ir veselīgāki nekā baltie rīsi, jo apstrādes laikā apvalkā tiek saglabātas vērtīgās uzturvielas. 

Brūnie rīsi

Brūnajos rīsos ir 10 x vairāk šķiedrvielu nekā baltajos rīsos, turklāt brūnie rīsi ir bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem un B grupas vitamīniem. Brūnajos rīsos ir ievērojams kālija un fosfora daudzums, bet praktiski nav tauku. 

Pagatavošanas laiks - 25 min. Izcelsmes valsts: Itālija.

Visdārgākie ir savvaļas un melnie rīsi, kas garšo kā svaigi graudi, tie ir gargraudaini un ļoti tumši. Jāvāra vismaz 40-45 minūtes. Tajos salīdzinoši ar citiem veidiem ir daudz olbaltumvielu, aminoskābju un vitamīnu.

Melnie rīsi

Melnie rīsi garšo kā svaigi graudi. Gargraudaini un ļoti tumši. Salīdzinājumā ar citiem rīsiem tajos ir daudz olbaltumvielu, aminoskābju un vitamīnu. Melnos rīsus jāvāra vismaz 40 min. Izcelsmes valsts: Taizeme

Melnie rīsi

Savvaļas rīsi

Savvaļas rīsiem ar īstajiem rīsiem, izrādās, kopīgs ir tikai nosaukums. Patiesībā tos iegūst no ūdenszāles (daudzgadīga zāle, ko audzē Ziemeļamerikas lielo ezeru rajonā). 

Ļoti veselīgi - satur daudz vērtīgu uzturvielu, pazemina holesterīna līmeni. Garšīga maltīte izdodas, ja nedaudz savvaļas rīsu pievieno baltajiem. 

Savvaļas rīsi

Savvaļas rīsi ir ļoti cieti, tāpēc pirms vārīšanas tie uz vairākām stundām jāiemērc, un tad jāvāra 45 min. Rīsi ir ļoti ilgi jāvāra, un pat izvārīti tie ir pacieti. Vislabāk šos rīsus sajaukt un ēst kopā ar baltajiem rīsiem. Pareizi šos rīsus pasniegt vēl pacietus, līdzīgi kā itāļu pastu al dente. Izcelsmes valsts: ASV

Zaļie rīsi

Rīsiem ir pievienots Pandanus zieds vai lapas. Tie ir dabīgi iekrāsoti zaļā krāsā un gatavošanas procesā patīkami smaržo. Pandanus ārstniecības auga ekstrakts palīdz uzturēt sirds veselību, cīnīties ar diabētu un astmu. Izcelsmes valsts: Taizeme. 

Zaļie rīsi

Suši rīsi

Suši jeb apaļgraudu rīsi ir īpaši piemēroti suši pagatavošanai. Apaļgraudu rīsos ir vairāk cietes nekā gargraudu rīsos. Novārīti, tie kļūst elastīgi un lipīgi. Tieši šī iemesla dēļ rīsi ir īpaši piemēroti suši pagatavošanai, kā arī dažādiem pudiņiem un citiem desertiem. Izcelsmes valsts: ASV. 

Suši rīsi

Basmati rīsi 

Basmati rīsi jeb "rīsu karalis" ir populārākā rīsu šķirne Indijā un viena no populārākajām rīsu šķirnēm visā pasaulē. 

Basmati rīsi ir aromātiski gargraudu rīsi, kam piemīt īpatnēja un pievilcīga garš - ar to tie atšķiras no citiem rīsiem. Neiztrūkstoša indiešu ēdienu sastāvdaļa. 

Basmati rīsi 

Tos vāra aptuveni 12-15 min. Basmati audzē Indijas ziemeļos Himalaju pakalnē un dažos Pakistānas rajonos. Šo zemju klimats un augsne rīsiem piedod specifiskāku garšu. Pavāru vidū šie rīsi ir ļoti iecienīti, jo tie ļoti ātri gatavojas, ir irdeni un tiem ir viegla un ļoti laba garša. Izmanto tādu ēdienu gatavošanā, kuriem nepieciešami irdeni rīsi. Labi derēs spāņu paeljas, kā arī salātu pagatavošanai. Pagatavoti basmati rīsi ir vieglāki un irdenāki nekā jebkuri citi rīsi.

Sarkanie rīsi

Ķīnas tradicionālajā medicīnā sarkanos rīsus uzskata vienlaikus par barību un zālēm. Šim veselīgajam, vitamīnu un minerālvielu pārbagātajam produktam Ķīnā ir 1000 gadu pielietojuma vēsture. 

Sarkanie rīsi ir viens no veselīgākajiem rīsu veidiem, kas slavens ar savām izcilajām īpašībām un unikālo ķīmisko sastāvu. Šis veselīgais produkts satur B (B1 un B2, ka arī B6 un B3) vitamīnu grupas. Sarkanajos rīsos ir arī daudz minerālvielu: kalcija un kālija, fosfora un joda, dzelzs, kā arī astoņas retas aminoskābes, kuras palīdz normāli funkcionēt visām organisma sistēmām. 

Sarkanie rīsi

Šī kultūra atšķiras ar samērā augstu barības šķiedru saturu - tas labvēlīgi ietekmē  kuņģa trakta darbību, regulē mikrofloru. Sarkanos rīsus lieto arī ar nolūku samazināt svaru, jo produkts ir ļoti sātīgs, taču diētisks. Izcelsmes valsts: Taizeme. 

Jasmīna rīsi

Jasmīna rīsi jeb Taizemes aromātiskie rīsi ir viens no gargraudu rīsu veidiem. Ārēji tie līdzinās basmati rīsiem, bet tiem ir caurspīdīgāki graudiņi un īpatnējāks aromāts. Cepot vai vārot, tiem izdalās neliels jasmīnu aromāts. Vislabāk der desertu gatavošanai. 

Jasmīna rīsi

Āzijas virtuvē tos bieži vien gatavo kopā ar kokosu pienu un mango. Tie lieliski der gan kā plova pamatsastāvdaļa, gan kā patstāvīga piedeva gaļas, zivju vai dārzeņu ēdieniem. Var pagatavot salīdzinoši ātri, aptuveni 15 minūtēs. Izcelsmes valsts: Taizeme.

Apaļgraudu rīsi 
Apaļgraudu rīsi (arborio) ir apaļīgas formas. Bez tiem nav iedomājama ne spāņu paelja, ne itāļu risoto. Rīsi ir balti un ļoti lipīgi, tāpēc labi derēs arī suši vai putru un desertu pagatavošanai. Nereti tos sauc par piena rīsiem, jo šo rīsu šķirni visbiežāk izmanto putru vārīšanai. Audzē to galvenokārt Itālijā, tāpēc tas sastopams plaša spektra Vidusjūras valstu ēdienos – no risotto līdz zupām. Pateicoties tam, ka šie rīsi satur daudz cietes, un ir ļoti lipīgi, tos izmanto arī suši gatavošanai un putru vārīšanai. Vārīšanas laiks - 20 minūtes. 

Apaļgraudu rīsi (arborio)

Risoto rīsi

Risoto rīsi principā ir tas pats, kas apaļgraudu rīsi. Itālijā tos ieveduši Venēcijas ceļotāji, un atsevišķās Ziemeļitālijas provincēs tie ir pat populārāki par pastu. Itālijā šos rīsus izmanto galvenokārt dažādu risoto pagatavošanai, piemēram, sēņu vai dārzeņu risoto. 

Risoto rīsi

Tā kā tie ir apaļgraudu rīsi, kas ātri uzsūc šķidrumu, tie biežāk jāpieskata, lai vārot nepierauj pie katla. Rīsi labi der arī dažādu putru pagatavošanai, jo ir ļoti lipīgi.

Ar tvaiku apstrādāti rīsi.

Apstrāde ar tvaiku ievērojami uzlabo rīsu kvalitāti. Neapstrādātus rīsus iemērc ūdenī, bet pēc tam tos apstrādā zem spiediena ar karstu tvaiku. Pēc tvaika apstrādes tos žāvē un slīpē kā parastos rīsus. Pēc šīs apstrādes rīsi iegūst dzintara dzeltenu nokrāsu un kļūst nedaudz caurspīdīgi. Rezultātā tajos saglabājas 80% vitamīnu un minerālvielu no rīsu apvalka nonāk pašos rīsos

Ar tvaiku apstrādāti rīsi

.Vārot, dzeltenīgā krāsa pazūd un rīsi kļūst tikpat balti, kā parastie slīpētie rīsi.Vārīšanas laiks 20 – 25 minūtes, jo apstrādes procesā tie kļūst cietāki un ir jāvāra ilgāk. Tvaicētie rīsi nekad nesalīp. Tvaicētus rīsu ēdienu atkārtoti sildot, tie ir tik pat garšīgi, kā tikko vārīti.

Kas jāzina par rīsu vārīšanu?

• Rīsi ir jāmazgā tikai siltā ūdenī, jo, ja rīsus mazgā ar aukstu ūdeni, tie zaudē vērtīgas vielas, kas ir rīsu apvalciņā. Arī vārīti rīsi tieši tāpat jāmazgā ar siltu ūdeni.
• Lai iegūtu irdenu rīsu biezputru, to sālsūdenī vāra uz lielas uguns apmēram 0,5 stundas, caurdurī ūdeni nolej un pēc tam tajā pašā caurdurī rīsus uzreiz aplej ar karstu ūdeni.
• Rīsi slikti vārās pienā, tāpēc, ja grib vārīt rīsu piena zupu, tie vispirms 5 - 6 minūtes ir jāpavāra ūdenī.

 100 grami rīsu satur:  383 kalorijas, 86 g ogļhidrātu, 7 g olbaltumvielu un 3,6 g taukvielu. Tajos ir arī daudz ciet es. Rīsi ir lielisks B vitamīnu avots, kas dod organismam enerģiju, veselīgu ādu. 

Visievērojamākās minerālvielas, kas atrodas rīsos, ir dzelzs un kālijs. Dzelzs organismam ir nepieciešams skābekļa izplatīšanai un enerģijas izmantošanai, bet kālijs atbild par līdzsvarota šķidruma daudzumu organismā. Mazāk rīsos atrodamas arī tādas minerālvielas kā kalcijs un cinks.