Lēcas ar tomātiem (Indijas virtuve)

Lēcu izcelsme nāk no Indijas un Pakistānas. Tās bijušas cilvēku uzturā jau kopš vēlā akmens laikmeta, un ir viena no pirmajām labībām, kas kultivēta Tuvajos Austrumos. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka lēcas lietotas uzturā jau 13 000 gadus atpakaļ.

Lēcas ir sašķelti pākšaugi, kuriem noņemta miziņa. Indijā lēcas sauc par “Dālu”, kā arī no tām pagatavotos  sautējumus. Indijā dālu (lēcas) pasniedz galvenajā ēdienreizē, parasti ar to pārlejot vienkāršos rīsus vai arī ēdot ar maizi.

Lēcas ar tomātiem 

Lēcas ar tomātiem

Sastāvdaļas:

• 200 g dāla (lēcas)
• 1 vidēji liels puravs
• 1 vidēji liels burkāns
• 500 g tomātu savā sulā
• 200 ml tomātu sulas
• 2 ēdamkarotes ghī sviesta
• 1 ķiploka daiviņa, smalki sagriezta
• sāls
• mazs gabaliņš svaigas ingvera saknes

Pagatavošana:

1. Lēcas aplej ar ūdeni attiecībā 1 pret 2, vāri, līdz ūdens novārījies.
2. Pannā ar augstām malām uzkarsē ghī sviestu, liec smalki sagrieztu puravu un sarīvētu burkānu, cep kādas 5 minūtes, apber ar sāli.
3. Pievieno sagrieztos tomātus un tomātu sulu, sautē ar vāku 30 min.
4. Pēc tam pievieno lēcas, ķiploku un uz smalkas rīves sarīvētu ingvera sakni, sautē vēl 5 minūtes.

Tomātu zupa ar lēcām

Tomātu zupa ar lēcām

Sastāvdaļas:

• 400-500 g gaļa ar kaulu
• 2 burkāni
• 2-3 ķiploka daiviņas
• 2 seleriju kāti
• sīpols
• 400 g konservēti tomāti
• pusglāze sarkanās lēcas
• sāls
• pustējk. kaltēta oregano

Pagatavošana:

1. Gaļu pārlej ar ūdeni un vāra gandrīz gatavu, vārīšanas laikā pieberot sāli.
2. Gaļu izņem no buljona, atdala no kauliem, sagriež nelielos gabaliņos un liek atpakaļ buljonā.
3. Sagriež burkānus, seleriju kātus, sīpolu, ķiploku daiviņas sasmalcina.
4. Pannā uzkarsē mazliet eļļu /1-2 ēdamkarotes/ un apcep dārzeņus, pārkaisa ar oregano, turpina cept vēl kādas 7-10 minūtes. Pēc tam dārzeņus liek buljonā, pievieno konservētos tomātus, uzvāra un uz lēnas uguns vāra 15-20 minūtes. Ja nepieciešams, pieber vēl sāli.
5. Pievieno lēcas un vāra vēl apmēram tikpat, līdz lēcas gatavas.

Sarkano lēcu sautējums 

Sastāvdaļas:

• 500 gr sarkano lēcu 
• 1litrs karsta ūdens 
• 1 tējk. ķimeņu 
• 60 gr sagrieztu sīpolu 
• 2 ķiploku daiviņas 
• 2 lauru lapas 
• ½ ēdk. sāls vai pēc garšas 
• ½ tējk. turmerika 

Pagatavošana

1. Labi noskalojiet lēcas un iemērciet tās uz 5 minūtēm. Nolejiet ūdeni.
2. Uzsildiet katliņu un ielieciet tajā ķimenes, pamaisot pievienojiet sīpolus un ķiplokus. Uzsildiet dažas minūtes. Pievienojiet lēcas un atlikušās garšvielas.
3.  Pievienojiet 1 l karsta ūdens un labi samaisiet. Aiztaisiet ar vāku un vāriet līdz lēcas kļūst mīkstas. Varat pasniegt ar  rīsiem. 

Pikantās lēcas 

Sastāvdaļas:

• 500 g sausu lēcu 
• 250 g tomātu mērces 
• 1,2 l ūdens 
• 1 liels sagriezts sīpols 
• 0.5 tējk. ķimenes
• 1,5 tējk. sāls 
• 2 daiviņas ķiploka
• 1 tējk. bazilika 
• 0.5 tējk. paprikas 

Pievienojiet visas sastāvdaļas un vāriet apmēram 45 min. 

UZTURVĒRTĪBA	Uz 100g
Enerģētiskā vērtība	1.477kJ/353kcal
Olbaltumvielas	25.8g
Ogļhidrāti	60.1g
Tauki, t.sk.:	1.1g
Piesātinātās taukskābes	0.2g
Šķiedrvielas	30.5g
Minerālvielas:
Dzelzs	7.5mg (54%)*
Magnijs	122mg (33%)*
Fosfors	451mg (64%)*
Cinks	4.8mg (48%)*
Kālijs	955mg (48%)*
Vitamīni:
B1	0.9mg (82%)*
B6	0.5mg (36%)*
B9	479mcg (240%)*

Lēcas

Lēcu krāsas var būt olīvzaļas, pelēk-brūnas, sarkan-oranžas, dzeltenīgas. Arī to izmēri var variēt, tās mēdz pārdot veselas vai šķeltas, ar vai bez miziņas. Dāls ir no ārējās miziņas izlobīti un sašķelti pākšaugi, pie kuriem pieder konkrēti lēcu, pupu un zirņu tipi, tādēļ maldīgi arī pupas un zirņi dažkārt tiek saukti par lēcām. Piemēram, tā sauktās „melnās lēcas” vai „beluga lēcas” ir īstenībā urad pupas, sauktas arī par uraddālu.

Lēcu pagatavošanas laiks parasti ir no 10- 45 minūtēm atkarībā no lēcu izmēra un vai noņemta miziņa, šī iemesla dēļ sarkanajām lēcām pagatavošanas laiks ir tikai 10 minūtes. Atšķirībā no pupām un zirņiem lēcas pirms pagatavošanas nav jāmērcē. Āzijas virtuvē bieži lēcas tiek kombinētas kopā ar rīsiem, bet Eiropā un Amerikā lēcas ir populāras kā zupu sastāvdaļa un kā piedeva gaļas ēdieniem, kur parasti tiek izmantotas lēcas ar miziņu, lai tām būtu stingrāka struktūra.

Lēcām ir ļoti augsts olbaltumvielu saturs, tiek uzskatīts, ka trešais augstākais starp pākšaugiem un riekstiem, tādējādi atzīstams kā ļoti svarīgs produkts veģetāriešu uzturā. 

Tās satur daudz šķiedrvielas, kā arī ir izcils vitamīna B9 (Folijskābes) un ievērojams minerālvielu - dzelzs, fosfora, cinka - avots.

Lēcas var tikt arī diedzētas , mērcējot ūdenī vienu dienu un atstājot mitras vēl pāris dienas, tādējādi paaugstinot to uzturvērtību, konkrēti radot neaizvietojamās aminoskābes - metionīnu un cisteīnu -, kuras nav nedziedētu lēcu sastāvā.

Tipiskākie lēcu veidi:

Zaļās lēcas –universālākais lēcu veids. Gatavošanas laikā labi saglabā struktūru. Piemērotas zupām, sautējumiem, dārzeņu sacepumiem, pildītiem dārzeņiem.

Franču zaļās lēcas (Le Puy) – izcelsme Le Puy, Francija. Uzskatītas par smalkākajām un garšas piesātinātākajām lēcām. Piemērotas ēdieniem, kuros nepieciešams, lai lēcas būtu saglabājušas stingru struktūru, piemēram, salātos.

Brūnās lēcas (Pardina) – pārsniedzot gatavošanas laiku, mēdz palikt biezputraina struktūra. Raksturīga maiga, aromātiska garša. Piemērotas zupām, sautējumiem un uzkodām.

Sarkanās lēcas – Raksturīga laša krāsa, bet pagatavotas paliek zeltaini dzeltenīgas. Piemērotas zupām, biezeņiem, kā arī piedeva gaļas ēdieniem.

Melnās „lēcas” (Beluga) jeb uradpupas – Pagatavotas ir spīdīgi melnas kā belugas kaviārs, šī iemesla dēļ arī cēlies nosaukums. Piemērotas zupām un salātiem.