Viss par Hurma augli un tā izmantošanu

Hurma augļa uzturvērtība

Hurma ir ļoti vērtīgs auglis - tā ir bagāta ar šķiedrvielām, glikozi, proteīniem, tanīniem, nātriju, kalciju, jodu, dzelzi, kāliju un C vitamīnu. Hurmu jau kopš seniem laikiem izmanto sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanai. Tā ir lielisks līdzeklis cīņā ar hipertoniju lielā C vitamīna daudzuma dēļ, bet šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas sistēmas darbību.

Pāris hurmas augļa dienā tonizē organismu, uzlabo apetīti un mierina nervus. Hurma satur beta-karotīnus, kas mazina plaušu audzēju risku un ir ieteicama uzturā smēķētājiem. Taču jāuzmanās cukurslimības slimniekiem - hurma satur līdz pat 25% glikozi un citus cukurus.

Neticami, bet salda un sulīga hurma var būt dzīvībai bīstama !!!!!

 Hurma satur tanīnus, kas ir atbildīgi par tās īpaši savelkošo garšu. Jo zaļāka ir hurma, jo vairāk tajā ir tanīnu. Šie tanīni kuņģī reaģē ar kuņģa sulu un veido lipīgu masu, kas līdzīgi cementam savieno hurmas gabaliņus vienā klucī un spēj aizsprostot visu gremošanas sistēmu.

Vieglākos gadījumos palīdzēt var Coca Cola, kas sašķeļ veidojumus. Grūtākos gadījumos līdzēs tikai ķirurģiska iejaukšanās.

Īpaši jāuzmanās tiem, kam iepriekš veikta operācija vēdera dobumā.Bet arī pārējiem jāuzmanās un nevajag aizrauties ar hurmu - 1-2 hurmas dienā ir droša deva, kas nekaitēs veselībai. 

Hurma auglis

Kā izvēlēties labāko un saldāko augli?

Japāņu hurmai ir divi veidi: savelkošā un nesavelkošā. Savelkošā hurma satur daudz tantiņu un, tikko noņemta no koka, tā nav ēdama. Savelkošo hurmu nogatavina, līdz tās mīkstums kļūst želejveidīgs, nedaudz caurspīdīgs un medus salds, bet miziņa - plāna un gandrīz caurspīdīga.

Nesavelkošā hurma turpretim ir ēdama cieta, tā nav jānogatavina. Nesavelkošo hurmu dažreiz dēvē par šokolādes vai kanēļa hurmu. To var atpazīt pēc tumši oranžas mizas, brūna mīkstuma un sēklām.

Kā nogatavināt hurmu?

Ja ir sanācis nopirkt negatavu hurmu, tad to var nogatavināt šādi:

• Ielikt hurmu vienā maisā vai traukā ar āboliem, banāniem, tomātiem vai bumbieriem. Tie izdala etilēna gāzi un palīdz nogatavināties hurmai.
• Paturēt hurmu 10-12 stundas siltā ūdenī 30-40 grādu temperatūrā.
• Sasaldēt augļus vismaz uz 4 stundām. Sasaldētās šūnas bojājas un atbrīvojas etilēns, kas nogatavina augļus. Atkausēta hurma būs ļoti mīksta un būs ātri jāapēd.
• Sadurt augļus ar spirtā mērcētu adatu.

Hurmu var uzglabāt istabas temperatūrā vai ledusskapī līdz pat pusgadam, un, jo zaļāka ir hurma, jo ilgāk tā glabāsies.

Brokastu maizīte ar hurmas augļa biezeni

Idejas hurmas izmantošanai

1. Sablendē labi nogatavojušos hurmu, un sanāks gan saldais ēdiens, gan piedeva sāļākam ēdienam. Ja gribi saldo variantu, pievieno vaniļu vai kādu citu garšvielu, piemēram, maltu kardamonu un sasmalcinātu svaigu baziliku vai piparmētru un ieliec saldētavā. Ik pa laikam ar dakšiņu uzirdini – sanāks sorbets.
2. Ja paredzēts sāļais variants, pievieno biezenim nedaudz citronu sulas un garšvielas pēc savas gaumes – maltus piparus, sarīvētu ingveru, čili vai papriku –, un taps garšīga mērce vistas vai truša gaļai. 
3. No saldēta hurmas biezeņa var pagatavot arī ļoti garšīgu, bet krietni vien treknāku saldējumu – atliek vien saldēto biezeni sakult ar saldo krējumu vai biezu jogurtu un pievienot riekstus vai kādu liķieri.
4. Pikantiem ēdieniem, piemēram, indiešu virtuvē, hurma piešķir patīkamu svaigumu.
5. Nogatavojusies, bet ne pārāk mīksta hurma, sakapāta gabaliņos, labi iederas gan zivju, gan gaļas salātos.
6. Ar hurmu var lieliski aizstāt ķirbi, banānus un mango dažādu čatniju, ievārījumu, kēksu un saldo ēdienu receptēs.
7. Īsti nenogatavojušos hurmu var cept un grilēt, to var apslacīt ar kādu stipro alkoholu vai sojas mērci un pasniegt piedevās pie treknas gaļas.

Hurmas augļa salāti ar mandarīnu un kazas sieru

Hurma augļi kulinārijā

1. Hurmu galvenokārt ēd svaigā veidā. Ja hurma ir ļoti gatava un izšķīdusi, to pievieno jogurtam, bet cieto griež šķēlītēs un pievieno salātiem vai izmanto ēdiena dekorēšanai.
2. Šo augli var ēst kopā ar sieru vai zivju ēdieniem – garšos ļoti labi!
3. Var pagatavot arī pildītu hurmu. Nogriež „vāciņu”, ar karoti uzmanīgi izņem ārā mīkstumu, sagriež to gabaliņos un sajauc ar dažādām sāļām vai saldām piedevām, teiksim, maigu sieru vai putukrējumu, saldējumu u.t.t. Pagatavoto masu pilda hurmā un pasniedz kā uzkodu vai vieglu desertu.
4. Ja hurmu izmanto sacepumos, kēksos, kūciņās, kur pievieno sodu, tad var gadīties, ka rezultāts ir tumši brūnā krāsā. Garšu tas jūtami neietekmē, taču tumšais tonis liecina, ka hurmā esošās vielas ir reaģējušas ar sodu. Ja pievieno labu cepamo pulveri, tad tāds pats kēkss sanāk gaišāks, pat oranžs.

Nav vērts censties mērcēt žāvētu hurmu, jo nav zināms, kādā gatavības pakāpē tā ir kaltēta – ļoti iespējams, ka atgriezīsies sūrā, netīkamā garša.

* Labi nogatavojušos hurmu var ēst ar visu miziņu – ja garšo.
 

Par hurmas dzimteni uzskata Ķīnu, kur to audzē jau vismaz divus trīs tūkstošus gadu. Arī hurmas šķirņu daudzums skaitāms simtos. No Ķīnas tā aizceļojusi uz tagadējās Korejas un Japānas teritorijām, bet vēlāk – arī uz citiem kontinentiem.

Hurmas dzimtenē to dēvē arī par dievišķo bumbieri, medus augli un vēl citos daiļrunīgos vārdos. Savukārt no Izraēlas, Itālijas, Spānijas un Dienvidamerikas uz pārējām pasaules daļām ceļo tā dēvētā Virdžīnijas hurma jeb šārons (šāronauglis).

Īstā hurma ir apaļīgāka un oranžāka, bet šārons – salīdzinoši plakanāks un dzeltenīgāks.