Ingvera tēja

1 krūzei stipras tējas vajadzēs: 

• 1 tējk. sasmalcinātas ingvera saknes,
•  ūdeni,
•  citrusaugļu sulu, 
• medu,
•  kanēli u. c. ziemas garšvielas 

Pagatavošana:

1. Ingvera sakni notīra.
2. Sagriež smalkos salmiņos.
3. Pārlej ar verdošu ūdeni.
4. Pēc vēlēšanās pievieno jebkādu citrusaugļu sulu (laima, citrona, apelsīna, greipfrūta) vai to šķēlītes. Var pievienot arī kanēli, krustnagliņas, koriandru, kardamonu vai piparmētras. 
5. Medu tējai vajadzētu pievienot tikai tad, kad tā nedaudz atdzisusi, jo augstā temperatūrā medus zaudē savas labās īpašības.

Šāda tēja lieliski noderēs arī nākamajā rītā pēc ballītes, jo ingveram piemīt tonizējošas īpašības.

Tādēļ šādu tēju nebūtu vēlams dzert vakarā pirms gulētiešanas.

Ingvera sakni 250 – 300 gramus (noskrāpē, vai nomizo, nomazgā), sagriež gabaliņos, 4 vidējus citronus kārtīgi nomazgā, sagriež 4 daļās ar visu mizu un tad visu samalt gaļas mašīnā un pielikt aptuveni 150-200 gramus medus un visu samaisīt. Šo maisījumu var glabāt ledusskapī.

Lietojiet katru dienu no rītiem tukšā dūšā vienu tējkaroti ar kaudzi, vai arī uz vienu glāzi šo maisījumu pielikt 1 tējkaroti ar kaudzi un uzliet vārošu ūdeni un paturēt maisot 10 minūtes un dzeriet garšīgu tēju .

Foto: Ingvers

Ingvers (Ginger)

Ingvera dzimtene Centrālā Āzija un Dienvidāzija. To audzē tropiskā klimatā. Vērtīga ir ingvera sakne. Ingvera sakne ir garšaugs. Ingvers ir aromātisks un tam piemīt nedaudz asa, pikanta un viegli dedzinoša garša.

Kā ārstniecības augs ingvers bija pazīstams tālā pagātnē un sanskritā tas tulkojas kā „universālas zāles”. 

Romiešu aristokrāti ingveru lietoja pie pārēšanās un sliktas dūšas. Ķīniešu jūrnieki ar ingvera palīdzību cīnījās pret cingu un jūras slimību. Senatnē šo sakni saistīja arī ar potences palielināšanas spēju.

Ingvers ir spēcīgs antioksidants. Tas samazina holesterīna līmeni asinīs, stimulē gremošanu un attīra organismu no toksīniem, kuri rodas gremošanas procesā. Ingvers ir efektīgs līdzeklis vēža profilaksei.

Ingvera tēja ir īsts glābiņš saaukstēšanās gadījumā. Gabaliņu ingvera saknes smalki sagriež un aplej ar 1 litru verdošu ūdeni. Pēc garšas var pievienot medu vai kanēli. Tāds dzēriens sasilda, stimulē asinsriti un paaugstina organisma spēju pretoties infekcijām.

Ingvara sakne satur ēteriskās eļļas, neaizstājamās aminoskābes, sveķu skābi, cinku, magnēziju, dzelzi, kalciju, kāliju, neitrālos sveķus, ingvera eļļu, C vitamīnu.

Sakni lietojam uzturā lai vairotu enerģiju un uzlabotu veselību. Ingvera sakni lieto gan pamatēdienos, gan saldajos ēdienos.

Uzturā to lieto – svaigu, marinētu, kaltētu,sasmalcinātu pulveri. Kaltētam ingveram ir izteiktāka garša nekā svaigam ingveram. Ingveru lieto pie marinādēm, pie zupām, pie sautējumiem, pie rīsu ēdieniem un virkni citiem ēdieniem. Pie suši lietojam marinētu ingveru – ingvers vecina gremošanu.

Ja ingvers ir kaltēts- tā uzglabāšana ir ne ilgāk kā 1 gadu.

Svaigu ingveru uzglabā ledusskapī ne ilgāk kā 1 mēnesi.

Ingvers palīdz un ārstē: kaulu sāpes, drudzi, nelabumu, reiboņus, sasitumus, gremošanas traucējumus, depresiju, klepu, saaukstēšanos. Tas attīra organismu. Ingvers novērš gāzu veidošanos. Ingveru nelieto vakaros, jo tas piepilda ar enerģiju un možumu. Ingvers paaugstina imunitāti.

Ingvers ieteicams grūtniecēm, tas novērš nelabumu un arī vemšanu grūtniecības laikā.

Arī artrīta slimniekiem ieteicams ingvers – tam piemīt gan pretiekaisuma, gan atsāpinošas īpašības. Ingvers ir svīšanu veicinošs līdzeklis, tas neitralizē toksīnus.

Kad iegādājies ingvera sakni pievērs uzmanību, vai ingvera sakne ir stingra un nav sakaltusi. Arī iebojājies ingvers – būs pastiprināti rūgts, nav ieteicams to lietot uzturā.

Rudens nāk ne tikai ar košām lapām, bet ar depresiju, sagurumu un vēlmi apēst kaut ko neveselīgu. No tā visa mūs var paglābt ingvers.

Pēc vērtīgo vielu sastāva ingvers ir tuvs ķiplokam, tikai tas bez bez specifiskās smaržas, tātad - ēd, kad gribi. Tāpat kā ķiploki, ingvers nogalina mikrobus un paaugstina organisma imunitāti.

Kad sākam sajust pirmās saaukstēšanās pazīmes, jānogriež gabaliņš ingvera, jānotīra un jāsūjkā tik ilgi, kamēr izzūd viegli kņudošā sajūta - tas nozīmē, ka ingverā esošo ēterisko eļļu iedarbība ir beigusies. Tad gabaliņu pārkož uz pusēm, jo tā var paildzināt vajadzīgo efektu.

Kad jūtamies saaukstējušies, no ingvera var gatavot ne tikai tēju, bet arī vannu. Ingvera sakni sarīvē un 3 tējkarotes saknes vāra 1 litrā ūdens apmēram 10 minūtes. Pēc tam šo novārījumu pielej vannas ūdenim un nekāp no tās laukā vismaz 15 minūtes. Pēc šādas vannas ātri jālien zem segas un tad nākamajā rītā cilvēks jūtasstipri vien labāk.

Ja cilvēku moka klepus, no ingvera var izvārīt pretklepus sīrupu - 250 ml ūdens, 0,5 glāzes cukura un 1 ēdamkarote ingvera sulas jāvāra līdz sīrupa konsistencei, tad jāpievieno naža galu sarīvēta muskatrieksta.

* Ingvera piena pagatavošana – iedarbojas pret saaukstēšanos. 1 glāze piens – to uzvāra ar 1 tējkaroti rīvēta ingvera. Kad piens silts tam pievieno klāt 1 tējkaroti medu.

* Ingveru jākošļā - tas attīra mutes dobumu un piešķir elpai patīkamu smaržu.

* Ingvera dzēriens – tēja. 1 glāze vārīta ūdens. Tai pievieno 4 plānas šķēlītes ingvera, var pievienot 1 tējkaroti medu, vai šķēlīti citrona. Sanāk ļoti gards un enerģisks dzēriens.

* Tēja – asa. Ja vēlies lai tēja ir izteiktu garšu. Tad uzvārītā ūdenī pievieno 5 šķēlītes ingvera un pavāri 5 minūtes. Tad šī tēja būs daudz asāka.