Jūras veltes |
Ēdot zivis un
citas jūras veltes, iespējams ne vien dažādot ēdienkarti, bet arī gūt labumu
veselībai. Pastāv uzskats, ka zivīs ir tādas vielas, ko nesatur neviens cits
pārtikas produkts, un to lietošana uzturā palīdz pat izvairīties no dažādām
slimībām.
Zivju
pozitīvā ietekme
Zinātnieki ir
atklājuši, ka zivju ēšana ne tikai sniedz garšas baudu, bet uzlabo veselības
stāvokli. Tā kā zivis satur ļoti daudz vitamīnu un citu organismam nepieciešamo
vielu, tās palīdz labāk funkcionēt cilvēka organismam.
Regulāra zivju lietošana
uzturā (vismaz divas, trīs reizes nedēļā), krietni mazina risku saslimt ar
tādām slimībām kā infarkts, insults, prostatas vēzis, kā arī samazina risku
pasliktināties garīgajām spējām.
Tā kā zivis satur dadz Omega3 taukskābju, tās
uztur labu sirds veselību, palīdzot novērst ar to saistītās saslimšanas.
Zivis palīdz samazināt asinsspiedienu, trombu veidošanos, saglabā asinsvadu
elastību un veicina labā holesterīna veidošanos.
Regulāra zivju lietošana ir
nozīmīga kaulu veselībai – atvieglo locītavu sāpes, neļauj
attīstīties artrītam. Zivis satur vielas, kas ir svarīgas labai smadzeņu
veselībai un darbībai, atmiņas uzlabošanai.
Īpaši noderīgas šīs vielas ir embrija un jaundzimušā smadzeņu veselības stāvokļa veicināšanā, tāpēc īpaši zivis iesaka lietot maziem bērniem un grūtniecēm. Turklāt, ja grūtniece uzturā daudz lietojusi zivis, bērnam ir labāka redze.
Zinātnieki ir izpētījuši, ka Omega 3 taukskābes neļauj attīstīties vēža šūnām. Par to atbild jūras veltīs esošais selēns, kuru daudz satur vēžveidīgie – krabji, omāri, gliemenes. Zivju regulāra iekļaušana ēdienkartē, palīdz noregulēt cukura līmeni asinīs.
Īpaši noderīgas šīs vielas ir embrija un jaundzimušā smadzeņu veselības stāvokļa veicināšanā, tāpēc īpaši zivis iesaka lietot maziem bērniem un grūtniecēm. Turklāt, ja grūtniece uzturā daudz lietojusi zivis, bērnam ir labāka redze.
Zinātnieki ir izpētījuši, ka Omega 3 taukskābes neļauj attīstīties vēža šūnām. Par to atbild jūras veltīs esošais selēns, kuru daudz satur vēžveidīgie – krabji, omāri, gliemenes. Zivju regulāra iekļaušana ēdienkartē, palīdz noregulēt cukura līmeni asinīs.
Vislabāk
izvēlēties zivis, kas satur visvairāk vērtīgo vielu – lasis, tuncis, sams,
menca, reņģes.
Visvairāk Omega 3 taukskābju satur treknās zivis – sardīnes,
lasis, skumbrija, siļķe, forele.
Haizivs, zobenzivs, karaliskā skumbrija, raja,
dienvidu zilais tuncis satur lielu daudzumu dzīvsudraba, tāpēc no to lietošanas
uzturā labāk izvairīties.
Lasis |
Dažas zivju
ēdienu receptes
Uz grilla cepts Lasis
Sastāvdaļas:
- Gabals laša filejas
- Svaigas dilles
- Garšvielas (pēc garšas )
- Piedevām var izvēlēties vārītus kartupeļus vai rīsus.
Atlantijas lasis |
Pagatavošana:
- Lasi apkaisa ar garšvielām un ļauj tām ievilkties apmēram vienu stundu.
- Pēc tam lasim uzkaisa sagrieztas dilles – diļļu kārtai jābūt aptuveni tik pat biezai kā pats laša gabals. Visu to ietin folijā.
- Vislabāk, ja var cept uz grila, taču, ja tas nav pieejams – cepeškrāsnī.
- Cep 200o C, kamēr lasis gatavs. Lai pārbaudītu – var iedurt koka irbulīti, ja jūtams, ka zivs mīksta – gatavs.
Cepešķrāsnī cepta
skumbrija
Skumbrija |
Sastāvdaļas:
- 1kg skumbrijas fileja
- 1 citrons
- 100 g olīves
- olīvu eļļa
- 1kg sagrieztu kartupeļu
- 100 g sīpolu
- 200 g sēņu var (šampinjonu)
- ūdens vai zivju buljons
- sāls, pipari pēc garšas
Cepta skumbrija |
Pagatavošana:
- Zivs fileju iegriež ieslīpi un liek ar sviestu ieziestā cepamā veidnē.
- Katru zivs filejas gabalu pārliek ar citrona šķēlītēm, liekot starp zivs gabaliem biezās ripās sagrieztus sīpolus un kartupeļus.
- Tad visu pārliek ar sakapātām sēnēm, pievieno sāli, piparus, pārlej ar eļļu un buljonu. Cep cepeškrāsnī gatavu.
Mencas fileja ar sieru
Sastāvdaļas:
- 6 mencas filejas
- 6 – 8 ēdamkarotes skābā krējuma
- 3 tējkarotes sinepju
- 300 grami siera
- 3 vidēja lieluma tomāti
- Garšvielas un zaļumi
Menca |
Pagatavošana:
- Sagriež zivi šķēlēs vai gabaliņos – kā katram labāk patīk, apkaisa ar garšvielām.
- Tomātus sagriež plānās šķēlēs, sarīvē sieru.
- Sieru sajauc ar krējumu, garšvielām, zaļumiem un sinepēm.
- Cepamajā traukā liek zivis, nākamajā kārtā izkārto tomātus, pa visrsu uzlej siera maisījumu. Cep apmēram 25 minūtes (kamēr zivs gatava) 200o C.
Sautēta
forele čili un ķiploku mērcē
Sastāvdaļas:
- 1 forele apmēram 600-800 gramu
- 1 ēd. sojas mērces
- 1 ēd. ķīniešu rīsu vīna vai 3 ēd. sarkanvīns
- Eļļa cepšanai
Mērces
pagatavošanai:
- 2 – 3 smalki sakapātas ķiploka daiviņas
- 150 – 200 gramu smalki sagrieztu sīpolloku
- 1 tējk. sakapātas svaiga ingvera saknes
- 2 ēd. čili pupiņu mērces
- 1 ēd. tomātu mērces
- 2 tējk. brūnā cukura
- 1 ēd. rīsu etiķa
- 120 mililitru zivju buljona (tas būtu aptuveni pus tase)
- 1 ēd. rīsu miltu
- Nedaudz olīvu vai sezama eļļas
Forele |
Pagatavošana:
- Notīrītu zivi no abām pusēm apsmērē ar sojas mērci un vīnu. Atstāj uz 15 minūtēm marinēties. Zivi apcep pannā uz lielas uguns (vislabāk Vok pannā, jo tā ir dziļa un vieglāk gatavot ēdienus, kam cepšanas gaitā nepieciešama liela uguns) no abām pusēm līdz tā paliek zeltaini brūna, aptuveni 4 – 5 minūtes.
- Kad zivs apcepta, nolej lieko eļļu, atstājot pavisam nelielu daudzumu, pabīda zivi uz pannas vienu malu, otrā liek ķiplokus, sīpolloku balto daļu, ingveru, čili un tomātu mērci, cukuru, rīsu etiķi un buljonu.
- Uzkarsē visu līdz vārīšanās temperatūrai un sautē zivi mērcē aptuveni 3 – 4 minūtes no vienas puses un tik pat apgriežot zivi.
- Beigās pārlej pāri vidēja biezuma mērci, kas veidota no rīsu miltiem un ūdens.
- Uzliek pannai vāku un patur 2 – 3 minūtes (bez uguns apakšā).
- Tad liek uz šķīvja un pārkaisa ar zaļajiem lociņiem, ēd ar rīsiem vai nūdelēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru