Mājas sieri

Mīkstā siera gatavošana ir diezgan vienkārša un iesācējam būtu vēlams vispirms izzināt tieši mīksto sieru ražošanas procesu.  Mīkstajos sieros ir augsts mitruma saturs, tos ēd svaigus, tie ir garšīgi, gatavošanas gaitā iespējami dažādi eksperimenti, piemēram, visdažādāko piedevu lietošana, tādā veidā iegūstot sierus ar visdažādākajām garšām.

Kas vajadzīgs mīksto sieru gatavošanai?

1. Piens
2. Virtuve vai cita tīra telpa ar plīti
3. Bļodas, šķīvji, mērkarote, katli, putu karote
4. Siera drēbe (tā ir blīvāka par marli, ja lietosiet marli, siera recekļa daļa iztecēs cauri)
5. Caurduris
6. Piensaimnieka termometrs (skala rāda no 0 oC līdz 105 oC).
7. Virtuves svari un mērglāze
8. Slogi
9. Piezīmju grāmatiņa, kur atzīmēt darba procesa gaitu (varat to arī nedarīt!)

Martinella

Mīkstais siers no govs piena, svaigs, staipīgs. 

1. Ņem ~36 oC siltu pienu, pievieno pienskābo baktēriju ieraugu, samaisa un apmēram 40 minūtes nogatavina. Pienu maisot ~1 minūti, tam pievieno fermentu, par pamatu ņemot ražotāja noteikto fermenta daudzumu attiecīgajam piena daudzumam, bet vēlams, lai piens veidotu recekli ~30 minūtēs.
2. Sagriež recekli ~2 cm2 lielos gabaliņos, lēnām kustībām to maisa ~5 minūtes un ļauj netraucēti stāvēt ~ 4–6 stundas, līdz receklis pieņemvajadzīgo skābumu, kādā var notikt recekļa
3. apstrāde un siera veidošana. Recekļa gatavību pārbauda, ieliekot nelielu gabaliņu 77–85 oC karstā ūdenī. Ja receklis sasilstot kļūst elastīgs un stiepjas diegos, tas ir gatavs siera veidošanai.
4. Nolej suliņas, iegūto recekli sasmalcina un liek ūdenī (77–85 oC), kur masu apstrādā ar rokām, līdz tā sasniedz vajadzīgo temperatūru un ir gatava veidošanai, ļaujot piešķirt tai vēlamo formu.

Gatavo sieru nekavējoties liek aukstā (pēc vēlēšanās – stiprākas vai vājākas koncentrācijas) sālsūdenī un atdzesē, līdz tā konsistence kļūst stingra.

(Pēc zemnieku saimniecības “Juri” padomiem, publicēti izdevumā “Mājas labumi”)

Mājas sieriņi

Sastāvdaļas:

• Biezpiens
• Sāls 
• ķimenes
• Soda

Pagatavošana:

1. Svaigu, ne visai sausu biezpienu samaļ gaļasmašīnā, pieber sāli, ķimenes, sodu un visu labi samīca. 
2. No masas veido mazus sieriņus. Tie var būt konusveidīgi, cilindrveidīgi, apaļi un plakani. Sieriņu svars arī var būt dažāds.
3. Sieriņus saliek uz dēļa, apklāj ar mitru drēbi un vienu dienu tur siltā telpā.
4. Tad drēbi noņem, sieriņus pārnes tīrā sausā telpā un tur atstāj 2 dienas apžūšanai.
5.  Tad tos ierīvē ar sālsūdeni un atstāj vēl vienu dienu apžūšanai. 
6. Pēc tam saliek ar pergamenta papīru izklātā kastē un pārnes pagrabā.

Pagrabā sieriņi nobriest un kļūst lietojami apmēram pēc nedēļas.

Pašu gatavots Rušonas siers

Rušonas siers

1. Ņem ~22 grādu (pēc Celsija) siltu pienu, pievieno pienskābo baktēriju ieraugu, ievērojot ražotāja noteikto ierauga daudzumu noteiktam piena daudzumam.
2. Pēc ~20 minūtēm pievieno fermentu, vadoties no ražotāja ieteiktā daudzuma attiecīgam piena daudzumam, bet ar tādu aprēķinu, lai piens sarecētu ~12–18 stundās.
3. Ja, iegriežot recekli ar nazi, tā malas asi lūst un izdalās dzeltenas, dzidras sūkalas – ne pienaini baltas un ne zaļgani dzeltenas, tas ir gatavs formēšanai.
4. Ar kausiņu piepilda izvēlētās siera formas un atstāj līdz 12 stundām, lai masa sakristos par trešdaļu no formas apjoma. Kad tas noticis, sieriņus apgriež un atstāj, līdz tie kļūst tik stingri, lai, paņemot rokās, nezaudē savu formu.
5. Katru siera gabaliņu apgrozot, to aprīvē ar smalku, sausu sāli un vēlams likt uz restītēm, jo no masas turpina izdalīties sūkalas. 
6. Kad sieriņi ir sausi, liek ledusskapī, kur masa turpina nobriest un ir gatava realizācijai.

Krunkainie sieriņi

1. Biezpienam pieber ķimenes, pievieno krējumu, sāli, visu labi samīca. Tad masu liek traukā, pārsedz ar tīru drēbi un tur siltā telpā. 
2. Pēc 4–6 dienām biezpiens pārklājas ar baltu pelējumu.
3. Pelējums nav jānoņem, bet labi jāizmīca pa visu biezpienu. No masas veido koniskus, četrkantīgus vai arī stabiņveidīgus 50–100 g smagus sieriņus. Saliek uz dēļa un pārklāj ar karstā ūdenī samērcētu mitru drēbi.
4. Drēbe jāmaina, un sieriņi jāpārvieto no vienas vietas uz otru reizi dienā. 
5. Pēc 6–8 dienām sieriņi kļūst gļotaini un sakrunkojas.
6. Tad tos saliek kastēs cieši citu citam virsū un tur pagrabā. 
7.  Pēc 2–3 dienām sieriņi kļūst mīksti un ir ļoti pikanti. Pēc tam tos var arī kaltēt.

Avots:  avīze “Mājas Gardumi”