Kaperu pielietojums uzturā

Kaperi etiķī

Kaperi ir viena no senākajām garšvielām pasaulē!

Mūsdienās interese par kaperiem ir palielinājusies (labākajiem no tiem tiek piešķirts aizsargājamas teritorijas izcelsmes produkta statuss, tie tiek iekļauti kustības „Slow Food” sarakstā), parādījušies jauni to noieta tirgi, piemēram, kosmetoloģija un farmācija. Lielākās kaperu ražotājvalstis ir Maroka, Turcija, Spānija (2600 ha), Grieķija, Francija, Itālija (1000 ha), Tuvie Austrumi, u.c.

Kaperu (Capparis spinosa L.) dzimtene ir Āzija. Labākās šķirnes ir no Spānijas, Itālijas, Francijas, Alžīrijas un Balkānu pussalas valstīm.

Parasti uzturā tiek izmantotas nevis kaperu ogas, bet gan krūma neizziedējušie ziedpumpuri. Tiesa, dažviet pasaulē izmanto arī ogas un pat krūma lapas, bet šoreiz uzsvars būs tieši uz pumpuriem.

Ziedu pumpurus novāc aprīlī – maijā, tad tos šķiro, ēnā vītina un liek uz 3 mēnešiem sālī vai sāls un augu eļļas maisījumā. Pēc tādas apstrādes tie iegūst tumši zaļu nokrāsu un samazinās līdz zirnīša izmēriem. Šādi sagatavoti kaperi ir tumšzaļi, zirņa lielumā, ar skābi sāļu, nedaudz vircoti rūgtenu garšu. Lieto sālītus vai konservētus etiķī vai eļļā.

Kaperus mēs uzturā lietojam kā garšas piedevu, nevis kā pamatēdienu, un tomēr neliela to deva mūsu organisma veselībai ir ļoti iesakāma.

 Kaperu uzturvērtība (100 g): 23 Kcal, 

• 2 g olbaltumvielu, 
• 0,9 g tauku,
• 5 g ogļhidrātu.
• Kaperi satur daudz vitamīnu - A, B, C, E, K u.c.;
• Kaperi ir lielisks dzelzs, kalcija, mangāna, cinka, selēna avots;

Dienas ieteicamā deva: ne vairāk kā 15 – 20 g kaperu pumpuru.

Kaperus  izmanto uzturā kā piedevu, nevis kā pamatēdienu, un tos pievieno ēdiena gatavošanas beigās.

Sālīti kaperi

Pielietojums uzturā:

1. Kaperu garša – skābi – sālīta, nedaudz asa, atkarībā no sagatavošanas tā var būt velkoša. Tos izmanto rīvētus kopā ar citām garšvielām maisījumos un ar vai bez sāls. Izmanto marinādēm, aukstām mērcēm un uzkodām, majonēzēm.
2. Marinētus etiķī vai sālītus kaperes ziedpumpurus, jaunos augļus un vasu galotnes izmanto par garšvielu, kas īpaši iecienīta Vidusjūras valstīs. Gatavus augļus lieto svaigus, bet jaunos ziedošos zariņus skābē. No sēklām iegūst pārtikas eļļu.
3. Gardēžu recepte ir siers, ko pasniedz ar kaperiem, kuri saberzti ar sāli un melniem pipariem.
4. Salītos kaperus pirms lietošanas uzturā ir nepieciešams noskalot zem tekoša ūdens vai uz apmēram 30 min iemērkt aukstā ūdenī, lai atbrīvotos no liekā sāls daudzuma;
5. Kaperi var tikt pasniegti daudzu un dažādu ēdienu sastāvā, gan kā uzkoda, gan pirmajos un otrajos (gaļas un zivju) ēdienos, gan dažādu mērču pagatavošanā, salātos un dažādu piedevu sastāvā, kā arī dekorējot picas, u.c. Kaperi lieliski sader ar pētersīļiem, citroniem, anšoviem, u.c.

Kaperi ir laba piedeva:

• svaigai, kūpinātai vai treknai zivij (lasis, forele u.c.);
• jēram, vistai, steikam;
• sviestam vai olīveļļai;
• marinētiem gurķiem;
• ķiplokiem, sīpoliem;
• makaroniem;
• majonēzei;
• olīvām:
• estragonam, pētersīļiem;
• sālītiem anšoviem un konservētam tuncim;
• tomātiem;
• mocarellas sieram.

Visaugstvērtīgākie skaitās vismazākie kaperi, jo tiem piemīt visintensīvākā garša un smarža.

Kaperu iedalījums pēc to izmēriem:

• non-pareil (up to 7 mm);
• surfines (7–8 mm);
• capucines (8–9 mm);
• capotes (9–11 mm);
• fines (11–13 mm);
•  grusas (14+ mm).

Kapera augs tautas medicīnā >>>> lasīt visu rakstu šeit

·