Gribam
veselīgu
pārtikas produktu, kas ir vitamīniem un mikroelementiem bagāts un nav kaloriju
čempions? Lūdzu – mūsu pašu rupjmaize!
Par maizes piemērotību nevajag
spriest pēc kaloriju daudzuma, skaidro Vidzemes slimnīcas uztura speciāliste Linda
Šlēziņa. Proti, 100 gramos maizes var būt 250–350 kcal.
Vidēji vienā rupjmaizes šķēlē (50 g) ir ap
90
kcal un 1 g tauku. Tikpat daudz kilokaloriju ir vidēja lieluma ābolā (200 g).
To uzskata pa absolūtu mazkaloriju produktu, un nevienam pat prātā nenāks
apgalvot, ka no āboliem var uzbaroties. Savukārt maize kaloriju skaitītājiem
nezin kāpēc šķiet vislielākais bieds. Kāpēc tāda atšķirība? Protams, ja
izvēlamies tradicionālo uzpūsto un mūžam svaigo tostermaizi no veikala plaukta,
par veselīgumu un uzturvērtību nav ko domāt. Tas ir sarežģīts ķīmisks produkts,
ko, iespējams, varētu dēvēt par īstās maizes astotās pakāpes brālēnu.
Taču ņemsim kārtīgu rupjmaizes
vai baltmaizes šķēli, kas cepta bez ķīmiskajiem uzlabotājiem, irdinātājiem,
konservantiem, stabilizatoriem un visiem pārējiem maizes garšas ilūzijas
radītājiem, un tai blakus noliksim ābolu. Skaidrs, ābolu notiesāsim tāpat bez
biezas sviesta, majonēzes, desas vai siera kārtas. Būsim godīgi – vai daudzi no
mums ēd maizi bez bagātīgām piedevām vai ar plānu sviesta kārtiņu? Nē, maize
lielākoties tiek pakļauta brīnumainām pārvērtībām un apkrauta ne tikai ar
taukvielām, bet arī ar desu un/vai sieru. Vai tā nedrīkst? Drīkst, tikai jāņem
vērā, ka tāda maltīte kaloriju ziņā līdzvērtīga kārtīgām pusdienām, jo satur ap
300 kcal un 45 g tauku. Aritmētika ir vienkārša, ja paēdam kārtīgas pusdienas
un pēc tam vēl uzkožam dažas nevainīgas sviestmaizītes. Smagums vēderā
garantēts, un arī svars pieaugs ģeometriskā progresijā. Vainīgā statuss
automātiski tiek piešķirts maizei, kaut gan patiesās kaloriju bumbas slēpjas
nevis maizes rikā, bet gan produktā, ko liekam uz tās.
Atbrīvojies no ieraduma maizei
kaut ko likt virsū. Varbūt viens no iemesliem ir vēlme padarīt to vieglāk un
ātrāk apēdamu? Būtībā tā ir vēlme nekošļāt – jo biezākā slānī maizi apkrausim
ar produktiem, jo šķēle kļūs mitrāka un piemērotāka ātrai norīšanai.
Padomājiet, kāda ir veikalā nopērkamā maize! Pirmā
asociācija – mitra un viegli apēdama. Ja
uz rikas nekas nav uzlikts, maize vairāk jāsakošļā. Un nevajag veselu kumosu
norīt kopā ar kafijas vai tējas malku. Kāpēc? Mutē ir siekalas, un viena no to
funkcijām ir barības vielu šķelšana. Jo ilgāk maizi košļājam, jo saldenāka (šo
garšu rada cietes šķēlējferments amilāze, kas nelielā daudzumā ir siekalās)
tā kļūst.
Rudzu
vai kviešu klaips?
Uzreiz jāsaka, ka īsta
baltmaize nav bubulis un tā nav kaitīga. Cita lieta ir maizes vērtība. Lai to
noteiktu, jāanalizē visas sastāvdaļas. Linda Šlēziņa iesaka pievērst uzmanību
norādēm par pilngraudu vai šķiedrvielu (sauktas arī par balastvielām) esamību.
Pilngraudi nozīmē to, ka graudu sastāvs, no kuriem iegūti milti, ir tuvāks uz
lauka augušajiem augiem. Tur graudu no lietiem, vējiem un saules sargāja
neliels kliju slānītis. Savukārt tas nozīmē, ka šādi graudi ir unikāls B grupas
vitamīnu avots! Tā ir īsta dabas gudrība, ka B grupas vitamīni atrodami
graudos. Tie atbild arī par cietes (miltu galvenā sastāvdaļa) pārstrādi
organismā. Ja graudiņš tiek noslīpēts, piemēram, iegūstot kviešu maizi
(baltmaizi), arī vērtīgie B grupas vitamīni ir palaisti vējā.
Par B grupas vitamīnu deficītu
liecina lū-pu kaktiņu sprēgāšana, kas ir tipiska rafinēto miltu produkta
lietotāja kaite. Šāds cilvēks ir arī vairāk pakļauts stresa nelabvēlīgajai
ietekmei. Aizkaitināmība, depresīvs noskaņojums un agresija – lūk, sekas, ja
pilnībā atsakās no īstas maizes. Un tad laiks atcerēties par labo rupjmaizi,
kas ir balzams nervu sistēmai, palīdz saglabāt muskuļu tonusu un neļauj pirms
laika uzrasties nevēlamajām krunkām. Protams, ja ir problēmas ar
paaugstinātu skābuma līmeni kuņģī, par
rupjmaizes ēšanu jākonsultējas ar ārstu.
Labos darbus apzinot,
jāsecina, ka rudzu milti ir vērtīgāki nekā kviešu milti. Kviešu milti, ja vien
tie nav pilngraudu, nesatur kliju slānīti – tikai olbaltumvielas un cieti.
Sēklu jeb graudu maizes galvenā sastāvdaļa ir diezgan tukšie kviešu milti,
tāpēc uzmanība jāpievērš šķiedrvielu saturam. Pēdējā laikā šī informācija
aizvien biežāk ir izlasāma uz maizes iepakojuma.
Visvērtīgākā ir no rudzu
rupjajiem miltiem cepta maize. Šādos miltos ir nonākušas klijas gan no grauda
ārpuses, gan iekšpuses, kā tas ir rudziem un arī miežiem. Tādu maizi Latvijas
veikalu plauktos var atrast – ”Ķelmēnu” rudzu rupjā maize; ”Lāču” ekorupjmaize,
burkānmaize; AS ”Roga Agro” rudzu rupjmaize; SIA ”Svētes maize” rupjmaize. Tās
visas ir bez mākslīgajiem uzlabotājiem – tīra manta!
Vērtīgāka ir graudu maize,
kurā 100 gramos produkta ir aptuveni 6 grami šķiedrvielu.
Kliju un pilngraudu labās
īpašības neaprobežojas tikai ar B grupas vitamīnu klātbūtni. Tos saturošie
produkti ikdienā mūs nodrošina ar šķiedrvielām, un diennaktī nepieciešams
uzņemt līdz 30 gramu šķiedrvielu. Atceries: ja sāk mocīt aizcietējumi,
pilngraudu maize var būt labs palīgs un šo problēmu atrisināt.
Šķiedrvielas ir arī vienas no
retajām, kas pamanās izkļūt cauri kuņģa skābajai videi, tievās zarnas fermentu
kokteilim, tālāk nonākot resnajā zarnā. Šķiedrvielas ir resnās zarnas labākās
draudzenes, un, ja tās reiz sagaidītas, veidojas ļoti labdabīga vide – labās
baktērijas tiek ražotas ar pilnu jaudu, savukārt tas nozīmē spēcīgu imunitāti.
Ar klijām bagāta maize rada
arī daudz labāku sāta sajūtu. Pirmkārt, klijas piebriest, otrkārt, tās regulē
pakāpeniskāku cukura kāpumu asinīs – ir ilgstošāka sāta sajūta, stabilāks
garastāvoklis. Klijas labvēlīgi ietekmē asinssastāvu, jo tajās ir fitosterīni
(augos esošās
vielas,
kas kavē holesterīna uzsūkšanos).
Uzziņa
Rudzu maizi ieteicams ēst bez
garoziņas, jo tajā ir kancerogēnas vielas akrilamīds un hidroksimetilfurfurols.
Biezajās, melnajās garozās to parasti ir visvairāk. Veselīgāks ir mazāks
gaišākas krāsas kukulītis. Savukārt augļu maize jāatstāj svētku galdam, nevis
ikdienai. Augļu maize satur daudz cukura , bet tas maizes cepšanas procesā
lielajā karstumā kļūst velnišķīgs, radot iepriekš minētās kancerogēnās vielas.
Svarīgi
Ēd maizi galvenajās
ēdienreizēs – brokastīs ar biezpienu, pusdienās vai vakariņās ar zupu, bet
ārpus ēdienreizēm liec tai svētu mieru. Maize jāēd ar mēru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru